Kamēr klausījos 9 stundu lekciju sēriju par šo tēmu, manā logā liels zirneklis noķēra mušu un izsūca visu tās enerģiju - tas bija pa tēmu:
Lekcijas sērija "Apokalipses sapņi" = Сны Апокалипсиса.! Lektors - Oļegs Bogašenko = Олег Богащенко лекции:
1. Зов земли = Zemes sauciens ... palīgā!
2. Глобальные проблемы человечества и пути их решения = Globālās cilvēces problēmas un ceļi tās risināšanai.
3. Яйцо зла = Ļaunuma ola
4. Устройство матриц = Matricu iekārtas
5. Прыжок = Leciens ...
6. Обитель тьмы = Tumsas mītne (mājvieta)
7. Выбор человека = Cilvēka izvēle
8. Война славян. Причины, решение. Война крови ч.1 = Slāvu karš. Iemesli, risinājumi. Asins karš 1.daļa.
9. Война крови ч.2 = Asins karš 2.daļa.
Sāku ar pēdējo lekciju, kurā tiek apskatīta "maidāna" nozīme, un kurā tiek izskaidrota kurgānu ietekme - MAUZOLEJS, par ko ietekmi jau biju dzirdējis no ARI-RADIO. "Par Lecienu ..." - ļoti labi izskaidro Meņailovs = Меняйлов , un nosauc to par "Bēgšanas mēģinājumu", iesaku noskatīties visu ko šis cilvēks ir izveidojis. Par žurnālistiku Latvijā, tā ir nožēlojuma, vai labāk teikt ka tās nav - ir tiekai propaganda.
Es meklēju patiesību, nevis taisnību (katram tā mainās no garastāvokļa), un maniem meklējumiem latviešu valodā atbilst tikai http://infoagentura.wordpress.com/, kur par Ukrainas notikumu analīzi uzņēmies žurnālists IVARS. No politiķiem par normāliem uzskatu tikai tos ka Ukrainas austrumus nesauc par teroristiem, un pagaidām ir tikai viens ... man zināmais (godīgi - neemu par citiem interesējies, ja ir kāds vēl kas gandrīz katru dienu analizē savu un citu darbus - dod ziņu ) Tuvojas vēlēšanas, un tuvojas karš - ļoti zema vibrācija, un augsti vibrējoši līderi uz horizonta nav manāmi, bet tikai viss iet uz leju (mayas down - iluzorā lejupslīde), jo sabiedrības iecietība pret citu viedokli, kas var būt pretēja - un patiesība, ir neiecitīga un pārāk agresīva, tas vērojams visur, jo visu testējis esmu uz sevis - šogad jau kādas 10 reizes - tēvs, draugi, kolēģi un pavisam sveši cilvēki, un cittautieši. Un tādu nozombēto sabiedrību gaida sašķelšanās ... diezgan nepatīkamā veidā, piemēri nav tālu jāmeklē.
Nav ļaunu cilvēku, ir tiekai tie kam ir maz mīlestības, un kā tos var glābt ... mīliet savus ienaidniekus, viņi no tās "sadegs".
papildinu 30.septembrī:
...lejupādēju visus 9 video ar "ss" ielikšanu pirms "youtube".
... ar xilisoft pārkodēju, uzliku lielāku izšķirtspēju, apgriezu 16:9 un varēju pat arī samontēt.
... video savienošana bezpārkodēšanas izmantoju solveig ... negāja nemaz tik viegli, bet 9,5 stundu video sanāca 1200Mb lielumā.
9 stundas video lekcija - vienā kontā un otrā kontā:
download ... savefrom.net
download ... lataa
Rāda ziņas ar etiķeti Mūsu Zeme. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Mūsu Zeme. Rādīt visas ziņas
21.09.14
Zirnekļa pusdienas = apokaliptiskie sapņi
Etiķetes:
13 janvāris,
drošība,
gribu visu zināt,
katastrofa,
Mūsu Zeme,
okupācija,
pareģojums,
pasaku meistars,
planēta Zeme,
Secinājumi,
vēlēšanas,
vērts ieklausīties
30.05.13
Liepājniek – balso!
Lapiņas pirmdien nodrukājās, un veiksmīgi tika piegādātas. Un šīs trijās dienās mēs pieci, kā dūre, visu izplatījām. Šodien iemetu ap 15:00 pēdējo aģitācijas lapiņu, un rīt, jau pēc pus stundas, visa aģitācija ir beigusies. Trīs dienu pastaiga pa Liepājas privātmāju kvartāliem (rajoniem) deva sava veida gandarījumu!
Ir viena vieta kur notiek reāllaika reitings - balsošana, tā ir IRLIEPAJA.LV , bet cik tā ir objektīva ja ik pa laikam moderators to pielabo.
Ekrānbilde nobildēta plkst.23:30 - nobalsojuši 619.
Saraksta "Mūsu Zeme" Liepājas domas vēlēšanas pieteikums IR NOTICIS, tikai jāiet balsot 1. jūnijā!
Papildināts: rezultāti!
Ir viena vieta kur notiek reāllaika reitings - balsošana, tā ir IRLIEPAJA.LV , bet cik tā ir objektīva ja ik pa laikam moderators to pielabo.
Ekrānbilde nobildēta plkst.23:30 - nobalsojuši 619.
Saraksta "Mūsu Zeme" Liepājas domas vēlēšanas pieteikums IR NOTICIS, tikai jāiet balsot 1. jūnijā!Papildināts: rezultāti!
24.05.13
Liepājniek, "Izvēlies nākotni!", 1.jūnijs ir tuvu!
musu-zeme.blogspot.com
Baneris "GIF" formātā un 7 sekunžu video.
Printējama A4 formāta informatīva lapa.
Nejauciet "Mūsu Zemes" Arni Kadiķi ar policistu
Daži masu mediji kļūdaini informēja, ka MŪSU ZEMES sarakstu ir iesniedzis policists Arnis KADIĶIS, bet focus.lv pat bija ievietots šī bijušā policijas priekšnieka portrets formastērpā.
Palūdzām „MŪSU ZEMES” Arni KADIĶI pastāstīt, kā viņus atšķirt un kā atpazīt īsto kandidātu, „nepieradinātu” juristu, kas atklāti runā par tiesiskās kārtības problēmām un sauc lietas īstajos vārdos.
Ar jokainiem pārpratumiem mums nācās sastapties arī iepriekš, kad bijām publiskas personas, par kurām rakstīja presē – 90.gadu vidū abi balotējāmies Liepājas domes vēlēšanās, un kad es ieguvu deputāta mandātu, policijas priekšnieka sieva saņēma no paziņām apsveikumus par vīra it kā panākumiem politikā, savukārt, manu sievu viens otrs apsveica, kad mans vārda un uzvārda brālis saņēma paaugstinājumu dienestā. Jā, mums ir spēcīgs vārds, īpaši apvienojumā ar uzvārdu, bet diemžēl, parasti bijām barikāžu pretējās pusēs. Tā piemēram, pirms dažiem gadiem 16.martā policijas priekšnieks A.Kadiķis personīgi uz ielas izprovocēja diskusiju ar G.Landmani, ko izmantoja, lai apvainotu Guntaru huligānismā, atņemtu tam valsts karogu un uz diennakti ievietotu viņu kamerā.
Man kā G.Landmaņa juristam, lai pierādītu šīs patvaļīgās izrīkošanās nelikumību, nācās aiziet līdz pat Augstākajai tiesai. Pirms tiesu sēdēm, piefiksējot, kas ir ieradušies, tiesu sekretārēm parasti nācās pārjautāt, - kurš Arnis Kadiķis tad es esmu – policijas vai nepamatoti sodītā pārstāvis.
Tev ne vienreiz vien izdevies uzvaru panākt tikai Augstākajā tiesā. Kas ir pamatā pirmo divu tiesas instanču nepareiziem spriedumiem – kļūdīšanās vai apzināta rīcība?
Agrāk tiesas vispār nebaidījās pasmieties par elementāru tiesiskumu un demonstrēt savu koruptīvo saistību, piemēram, ar pašvaldību. Tā jau Seska laika sākumos Sociālās palīdzības centra darbinieki piekopa visādas nelikumības, piemēram, kādas jaunas māmiņas lūgumu pēc pabalsta nevis noraidīja (tad to varētu vismaz aptrīdēt), bet vispār pat atteicās to pieņemt. Centos novērst šo elementāro cilvēka tiesību pārkāpumu, bet to par likumīgu atzina gan Liepājas tiesa, gan Kurzemes apgabaltiesa. Pēdējās spriedumu atcēla Augstākā tiesa un apgabaltiesai bija jāspriež atkārtoti, bet nu jau taisnīgi. Īpatni, ka domes advokāte aizrautīgi turpināja censties pierādīt, ka šāda patvaļa ir likumīga. Ar šo advokāti man nācās sastapties arī citās tiesu prāvās, piemēram, aizstāvot īrnieku tiesības pret namīpašnieku patvaļu, - viņa parasti ir klāt tur, kur var saost mazaizsargāta cilvēka asinis. Visai komiski, ka šī advokāte ilgus gadus bija domes deputāte, reprezentējot partiju, kura tika radīta darba tautas un „mazā cilvēka” interešu aizstāvībai– LSDSP.
Tagad šie viltvārži ir noslaucīti no politiskās skatuves, taču bēdīgi, ka Latvijā vispār nav reāla sociāldemokrātiska spēka, jo cilvēki, kas patiesi iestājas par sociālo taisnīgumu, vēl taču ir, starp tiem arī es. Tādējādi MŪSU ZEME Liepājā zināmā mērā aizpildīs arī šo politisko nišu.
Vai tagad mūsu tiesu sistēmā, ko cilvēki parasti uzskata par neuzticamu, jūtami kādi uzlabojumi?
Šobrīd situāciju visai savdabīgi ietekmē Augstākā tiesa. Tikko panācu, ka tā atcēla apgabaltiesas spriedu-mu, ar kuru bija noraidīta kādas Kuldīgas novada skolas direktora prasība piedzīt zaudējumus, kas viņam radās, esot nepamatoti atstādinātam no darba. Kuldīgas tiesa bija prasību apmierinājusi, bet apgabaltiesa apelācijas kārtībā uztaisīja nelikumīgu spriedumu. Taču apgabaltiesas tiesneses to izdarīja, nevis kļūdoties vai aiz kāda ļaunuma, bet gan tādēļ, ka viņām bija pamats baidīties, ka tiesisku spriedumu Augstākā tiesa atcels, tāpat kā tā bija atcēlusi citu apgabaltiesas likumīgu spriedumu, ar kuru šis pats direktors tika atjaunots amatā. Viņš bija kritis nežēlastībā, jo atteicās piedalīties Kuldīgas rajona vadības shēmās, un represijas pret nepaklausīgo direktoru uzsāka tautpartijietis E.Zalāns, kas tolaik bija rajona padomes priekšsēdētājs, - direktors sešreiz tika nelikumīgi atstādināts no darba (vairāk kā 2 gadu garumā), līdz beidzot arī atlaists. Atceļot apgabaltiesas likumīgo spriedumu par atjaunošanu amatā, Augstākās tiesas senatori piespieda apgabaltiesu, skatot lietu no jauna, taisīt nelikumīgu spriedumu un pamatot to ar dokumentu, kāds vispār neeksistē (!) – Izglītības ministrijas pieprasījums atlaist direktoru. Tāda, diemžēl, ir senatoru vara, kas balstīta uz nepārsūdzāmības un nesodāmības apziņu, un to viņi izmanto, šajā gadījumā demonstrēdami nožēlojamu „ģedovščinu” pret apgabaltiesu. Minētais gadījums nav vienīgais, kad senatori atceļ likumīgu apgabaltiesas spriedumu, – lai „signalizētu”, ka prettiesisku spriedumu ir nācies taisīt pēc Augstākās tiesas spiediena, apgabaltiesa tajā parasti ieraksta kādu nepārspējami smieklīgu argumentu.
Tu esi uzvarējis arī lietu pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā, varbūt Strasbūra var ko līdzēt, lai mūsu zemē tiktu ievērotas cilvēka tiesības uz taisnīgu tiesu?
Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešus juristi nereti dēvē par „Stras-būras impotentiem”,– tās retās lietas, kuras tur tomēr izskata pēc būtības tagad, piemēram, ir par notikumiem 2000.–2007.gadā. Kā zināms, nokavēts taisnīgums vairs nav taisnīgums, bez tam lielākoties tās ir lietas par padomju oficieru ģimeņu tiesību pārkāpumiem un ieslodzīto sliktajiem apstākļiem cietumos. Arī manā lietā Strasbūras tiesneši atrada ieganstu, lai nevērtētu Liepājas tiesnese Jansones izdarīto lēmuma viltojumu un citus būtiskus apstākļus, bet kompensāciju man piesprieda tikai sakarā ar necilvēciskajiem apstākļiem Liepājas policijas kamerā, kur tiku ievietots uz 15 diennaktīm. Arī vēlāk šī tiesnese tika pieķerta tiesas nolēmuma viltojumā, ko viņa attaisnoja ar situāciju, ka šai tobrīd esot „uznācis melnais”. Un tāda tiesnese pat turpina lasīt lekcijas studentiem.
Cilvēkus, kas lūdz man sagatavot sūdzību Strasbūrai, es parasti cenšos no tā atrunāt, jo šī institūcija ir domāta „tvaika nolaišanai”, cilvēku turēšanai naivās cerībās, lai tad pēc 2–3 gadiem atsūtītu tiem nolēmumu, ka sūdzība ir atzīta par nepieņemamu, un pat nenorāda, kas tad ir šīs „nepieņemamības” pamats. Bet tiesības uz taisnīgu tiesu skaitās ievērotas tikai tādēļ vien, ka lieta ir skatīta visās Latvijas tiesu instancēs,- lai arī cik nelikumīgs būtu Augstākās tiesas Senāta spriedums, Strasbūra uzskata, ka senatori ir nekļūdīgi un neuzpērkami. Kā jau minēju, tie pat var spriedumu pamatot ar safantazētu dokumentu, – un nekāda Strasbūra te palīdzēt i nedomā!
Vai Latvijas Tiesībsargs palīdzēja novērst Liepājas domes noteikumos paredzēto diskrimināciju pret trūcīgajām personām?
Liepājas domnieki ir izdomājuši „asprātīgus” paņēmie-nus kā panākt trūcīgo skaita samazinājumu, piemēram, saistošajos noteikumos paredzot, ka, lai arī cik nabadzīga reāli ir persona, tā tomēr nav atzīstama par trūcīgu, ja ir kādu preci iegādājusies uz kredīta. Lai šī nejēdzība ātrāk tiktu novērsta, izdomāju palūgt LR Tiesībsargu nodemonstrēt savas spējas un spēku. Domes juristi gan pasmējās, ka Tiesībsarga ieteikumus tiem nemaz neesot jārespektē. Tiesībsargs pagājušā gada jūlijā ierosināja pārbaudes lietu, tad it kā ierebežoto resursu dēļ noteica tās izskatīšanai 9 mēnešu termiņu, un tikai šomēnes saņēmu atbildi, ka viss ir pareizi, proti, ja persona ir spējusi nopirkt, piemēram, lētu veļasmašīnu, samaksājot tās cenu, teiksim, 60,- Ls, uzreiz, tad šī persona ir maznodrošināta, toties, ja persona par šo veļasmašīnu maksās 6 mēnešus pa 10,- Ls , tād tā vairs neesot maznodrošināta, jo esot ...pasliktinājusi savu esošo situāciju, – nodibinājusi parādsaistības.
Tiešām necerēju, ka Tiesībsargs tik atklāti nodemonstrēs, ka ir vienkārši „šestjorka”,– citu izskaidrojumu šeit nesaskatu. Minētās nejēdzības izlabošanai ir arī citi ceļi – administratīvā tiesa, bet tas ir ilgstošs process, vai arī Satversmes tiesa: nesen man, vēršoties tur, izdevās panākt, ka Saeima veica izmaiņas Izglītības likumā.
Tā nu visādi man iet, cenšoties uzlabot tiesisko kārtību mūsu zemē un mūsu pilsētā. Šādas aktivitātes es turpināšu, un varēšu vēl nopietnāk palīdzēt liepājniekiem, ja tie uzticēs man domes deputāta mandātu. Kopīgi tad veiksmīgāk pāraudzināsim dažāda ranga „činavniekus”. musu-zeme.blogspot.com
Palūdzām „MŪSU ZEMES” Arni KADIĶI pastāstīt, kā viņus atšķirt un kā atpazīt īsto kandidātu, „nepieradinātu” juristu, kas atklāti runā par tiesiskās kārtības problēmām un sauc lietas īstajos vārdos.
Ar jokainiem pārpratumiem mums nācās sastapties arī iepriekš, kad bijām publiskas personas, par kurām rakstīja presē – 90.gadu vidū abi balotējāmies Liepājas domes vēlēšanās, un kad es ieguvu deputāta mandātu, policijas priekšnieka sieva saņēma no paziņām apsveikumus par vīra it kā panākumiem politikā, savukārt, manu sievu viens otrs apsveica, kad mans vārda un uzvārda brālis saņēma paaugstinājumu dienestā. Jā, mums ir spēcīgs vārds, īpaši apvienojumā ar uzvārdu, bet diemžēl, parasti bijām barikāžu pretējās pusēs. Tā piemēram, pirms dažiem gadiem 16.martā policijas priekšnieks A.Kadiķis personīgi uz ielas izprovocēja diskusiju ar G.Landmani, ko izmantoja, lai apvainotu Guntaru huligānismā, atņemtu tam valsts karogu un uz diennakti ievietotu viņu kamerā.
Man kā G.Landmaņa juristam, lai pierādītu šīs patvaļīgās izrīkošanās nelikumību, nācās aiziet līdz pat Augstākajai tiesai. Pirms tiesu sēdēm, piefiksējot, kas ir ieradušies, tiesu sekretārēm parasti nācās pārjautāt, - kurš Arnis Kadiķis tad es esmu – policijas vai nepamatoti sodītā pārstāvis.
Tev ne vienreiz vien izdevies uzvaru panākt tikai Augstākajā tiesā. Kas ir pamatā pirmo divu tiesas instanču nepareiziem spriedumiem – kļūdīšanās vai apzināta rīcība?
Agrāk tiesas vispār nebaidījās pasmieties par elementāru tiesiskumu un demonstrēt savu koruptīvo saistību, piemēram, ar pašvaldību. Tā jau Seska laika sākumos Sociālās palīdzības centra darbinieki piekopa visādas nelikumības, piemēram, kādas jaunas māmiņas lūgumu pēc pabalsta nevis noraidīja (tad to varētu vismaz aptrīdēt), bet vispār pat atteicās to pieņemt. Centos novērst šo elementāro cilvēka tiesību pārkāpumu, bet to par likumīgu atzina gan Liepājas tiesa, gan Kurzemes apgabaltiesa. Pēdējās spriedumu atcēla Augstākā tiesa un apgabaltiesai bija jāspriež atkārtoti, bet nu jau taisnīgi. Īpatni, ka domes advokāte aizrautīgi turpināja censties pierādīt, ka šāda patvaļa ir likumīga. Ar šo advokāti man nācās sastapties arī citās tiesu prāvās, piemēram, aizstāvot īrnieku tiesības pret namīpašnieku patvaļu, - viņa parasti ir klāt tur, kur var saost mazaizsargāta cilvēka asinis. Visai komiski, ka šī advokāte ilgus gadus bija domes deputāte, reprezentējot partiju, kura tika radīta darba tautas un „mazā cilvēka” interešu aizstāvībai– LSDSP.
Tagad šie viltvārži ir noslaucīti no politiskās skatuves, taču bēdīgi, ka Latvijā vispār nav reāla sociāldemokrātiska spēka, jo cilvēki, kas patiesi iestājas par sociālo taisnīgumu, vēl taču ir, starp tiem arī es. Tādējādi MŪSU ZEME Liepājā zināmā mērā aizpildīs arī šo politisko nišu.
Vai tagad mūsu tiesu sistēmā, ko cilvēki parasti uzskata par neuzticamu, jūtami kādi uzlabojumi?
Šobrīd situāciju visai savdabīgi ietekmē Augstākā tiesa. Tikko panācu, ka tā atcēla apgabaltiesas spriedu-mu, ar kuru bija noraidīta kādas Kuldīgas novada skolas direktora prasība piedzīt zaudējumus, kas viņam radās, esot nepamatoti atstādinātam no darba. Kuldīgas tiesa bija prasību apmierinājusi, bet apgabaltiesa apelācijas kārtībā uztaisīja nelikumīgu spriedumu. Taču apgabaltiesas tiesneses to izdarīja, nevis kļūdoties vai aiz kāda ļaunuma, bet gan tādēļ, ka viņām bija pamats baidīties, ka tiesisku spriedumu Augstākā tiesa atcels, tāpat kā tā bija atcēlusi citu apgabaltiesas likumīgu spriedumu, ar kuru šis pats direktors tika atjaunots amatā. Viņš bija kritis nežēlastībā, jo atteicās piedalīties Kuldīgas rajona vadības shēmās, un represijas pret nepaklausīgo direktoru uzsāka tautpartijietis E.Zalāns, kas tolaik bija rajona padomes priekšsēdētājs, - direktors sešreiz tika nelikumīgi atstādināts no darba (vairāk kā 2 gadu garumā), līdz beidzot arī atlaists. Atceļot apgabaltiesas likumīgo spriedumu par atjaunošanu amatā, Augstākās tiesas senatori piespieda apgabaltiesu, skatot lietu no jauna, taisīt nelikumīgu spriedumu un pamatot to ar dokumentu, kāds vispār neeksistē (!) – Izglītības ministrijas pieprasījums atlaist direktoru. Tāda, diemžēl, ir senatoru vara, kas balstīta uz nepārsūdzāmības un nesodāmības apziņu, un to viņi izmanto, šajā gadījumā demonstrēdami nožēlojamu „ģedovščinu” pret apgabaltiesu. Minētais gadījums nav vienīgais, kad senatori atceļ likumīgu apgabaltiesas spriedumu, – lai „signalizētu”, ka prettiesisku spriedumu ir nācies taisīt pēc Augstākās tiesas spiediena, apgabaltiesa tajā parasti ieraksta kādu nepārspējami smieklīgu argumentu.
Tu esi uzvarējis arī lietu pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā, varbūt Strasbūra var ko līdzēt, lai mūsu zemē tiktu ievērotas cilvēka tiesības uz taisnīgu tiesu?
Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešus juristi nereti dēvē par „Stras-būras impotentiem”,– tās retās lietas, kuras tur tomēr izskata pēc būtības tagad, piemēram, ir par notikumiem 2000.–2007.gadā. Kā zināms, nokavēts taisnīgums vairs nav taisnīgums, bez tam lielākoties tās ir lietas par padomju oficieru ģimeņu tiesību pārkāpumiem un ieslodzīto sliktajiem apstākļiem cietumos. Arī manā lietā Strasbūras tiesneši atrada ieganstu, lai nevērtētu Liepājas tiesnese Jansones izdarīto lēmuma viltojumu un citus būtiskus apstākļus, bet kompensāciju man piesprieda tikai sakarā ar necilvēciskajiem apstākļiem Liepājas policijas kamerā, kur tiku ievietots uz 15 diennaktīm. Arī vēlāk šī tiesnese tika pieķerta tiesas nolēmuma viltojumā, ko viņa attaisnoja ar situāciju, ka šai tobrīd esot „uznācis melnais”. Un tāda tiesnese pat turpina lasīt lekcijas studentiem.
Cilvēkus, kas lūdz man sagatavot sūdzību Strasbūrai, es parasti cenšos no tā atrunāt, jo šī institūcija ir domāta „tvaika nolaišanai”, cilvēku turēšanai naivās cerībās, lai tad pēc 2–3 gadiem atsūtītu tiem nolēmumu, ka sūdzība ir atzīta par nepieņemamu, un pat nenorāda, kas tad ir šīs „nepieņemamības” pamats. Bet tiesības uz taisnīgu tiesu skaitās ievērotas tikai tādēļ vien, ka lieta ir skatīta visās Latvijas tiesu instancēs,- lai arī cik nelikumīgs būtu Augstākās tiesas Senāta spriedums, Strasbūra uzskata, ka senatori ir nekļūdīgi un neuzpērkami. Kā jau minēju, tie pat var spriedumu pamatot ar safantazētu dokumentu, – un nekāda Strasbūra te palīdzēt i nedomā!
Vai Latvijas Tiesībsargs palīdzēja novērst Liepājas domes noteikumos paredzēto diskrimināciju pret trūcīgajām personām?
Liepājas domnieki ir izdomājuši „asprātīgus” paņēmie-nus kā panākt trūcīgo skaita samazinājumu, piemēram, saistošajos noteikumos paredzot, ka, lai arī cik nabadzīga reāli ir persona, tā tomēr nav atzīstama par trūcīgu, ja ir kādu preci iegādājusies uz kredīta. Lai šī nejēdzība ātrāk tiktu novērsta, izdomāju palūgt LR Tiesībsargu nodemonstrēt savas spējas un spēku. Domes juristi gan pasmējās, ka Tiesībsarga ieteikumus tiem nemaz neesot jārespektē. Tiesībsargs pagājušā gada jūlijā ierosināja pārbaudes lietu, tad it kā ierebežoto resursu dēļ noteica tās izskatīšanai 9 mēnešu termiņu, un tikai šomēnes saņēmu atbildi, ka viss ir pareizi, proti, ja persona ir spējusi nopirkt, piemēram, lētu veļasmašīnu, samaksājot tās cenu, teiksim, 60,- Ls, uzreiz, tad šī persona ir maznodrošināta, toties, ja persona par šo veļasmašīnu maksās 6 mēnešus pa 10,- Ls , tād tā vairs neesot maznodrošināta, jo esot ...pasliktinājusi savu esošo situāciju, – nodibinājusi parādsaistības.
Tiešām necerēju, ka Tiesībsargs tik atklāti nodemonstrēs, ka ir vienkārši „šestjorka”,– citu izskaidrojumu šeit nesaskatu. Minētās nejēdzības izlabošanai ir arī citi ceļi – administratīvā tiesa, bet tas ir ilgstošs process, vai arī Satversmes tiesa: nesen man, vēršoties tur, izdevās panākt, ka Saeima veica izmaiņas Izglītības likumā.
Tā nu visādi man iet, cenšoties uzlabot tiesisko kārtību mūsu zemē un mūsu pilsētā. Šādas aktivitātes es turpināšu, un varēšu vēl nopietnāk palīdzēt liepājniekiem, ja tie uzticēs man domes deputāta mandātu. Kopīgi tad veiksmīgāk pāraudzināsim dažāda ranga „činavniekus”. musu-zeme.blogspot.com
Ceļazīmi uz Dziesmu un deju svētkiem Arnis Kadiķis jau ieguvis – kopā ar vidējās paaudzes deju kopu “Kvēle“. Par deputāta mandātu gan vēl jāpacīnās.
22.05.13
Politiskā diskusija Liepājā "Izvēlies nākotni"
Biju pirmdien Liepājas Biedrības namā uz politiskām diskusijā ko tiešraidē raidīja LTV1
Bija gandrīz visi, varēja ļoti labi izjust tendences.
Guntars Landmanis pārstāvēja diskusijā "Mūsu Zeme", un norunāja ļoti labi.
Atbalstītājos bija Arnis Kadiķis, Renārs Šliseris (es), Viktors Birze ar sievu un Bitenieks.
Skaļi aplaudējām, un kā teica Mareks Upmanis, mūs TV varēja pamanīt.
Diskutēja itkā 9 kanditāti, bet realitātē resnais gals sevi tikai "slavināja", un "kaunināja" visus pārējos.
Pašlaik meklēju video ierakstus! (mans TV neierakstīja - pakārās) Video ir šeit, bet laikam sagraizīts :(
Pirmdien, 20. maijā, 21:15
Vai „Liepājas Metalurga” krīze ietekmēs vietējās varas vēlēšanu rezultātus?
20. maijā diskusiju ciklā „Izvēlies nākotni!” – 10 Liepājas domes vēlēšanām pieteikto sarakstu līderu priekšvēlēšanu debates ar skatītāju piedalīšanos. Raidījuma vadītāji - Inga Spriņģe un Gundars Rēders.
Bija gandrīz visi, varēja ļoti labi izjust tendences.
Guntars Landmanis pārstāvēja diskusijā "Mūsu Zeme", un norunāja ļoti labi.
Atbalstītājos bija Arnis Kadiķis, Renārs Šliseris (es), Viktors Birze ar sievu un Bitenieks.
Skaļi aplaudējām, un kā teica Mareks Upmanis, mūs TV varēja pamanīt.
Diskutēja itkā 9 kanditāti, bet realitātē resnais gals sevi tikai "slavināja", un "kaunināja" visus pārējos.
Pašlaik meklēju video ierakstus! (mans TV neierakstīja - pakārās) Video ir šeit, bet laikam sagraizīts :(
Pirmdien, 20. maijā, 21:15
Vai „Liepājas Metalurga” krīze ietekmēs vietējās varas vēlēšanu rezultātus?
20. maijā diskusiju ciklā „Izvēlies nākotni!” – 10 Liepājas domes vēlēšanām pieteikto sarakstu līderu priekšvēlēšanu debates ar skatītāju piedalīšanos. Raidījuma vadītāji - Inga Spriņģe un Gundars Rēders.
10.05.13
Šodien būs partiju numuru izloze ...
Mans saraksts "Mūsu Zeme" kā desmitas un pēdējais, vilks lozi pēdējais, un nav pat īpašs uztraukums ja šo brīdi nokavē. Un pats labākais ka beigās paliktu loze "PIRMAIS"!
Par savējiem un svešajiem

2. maijā Liepājas laikrakstā "Kurzemes vārds".
Divu ideoloģiski pretēju partiju pārstāvju duelis.
"Mūsu zeme" deputāta kandidāts Guntars Landmanis diskutē ar Jeļenu Osipovu no partijas "Par dzimto valodu!".
Katrs runāja savā dzimtajā valodā, blondīne un nacionālists.

Jeļena: "Principā es Guntaru ņemtu par vietnieku, jo vairākos jautājumos, piemēram, saistībā ar ekonomiku, mūsu viedokļi sakrīt. Taču ideoloģiskie jautājumi mums būtu jānodala, tajos mēs sadarboties nevarētu."
Guntars: "Ideoloģiskās nostādnes dēļ es Jeļenu kā politisku personību noteikti neņemtu par savu vietnieci."

23. aprīlis ...

Tas notika vakar, 22. aprīlī ...
Abonēt:
Ziņas (Atom)











