16.02.11

Par mani

Es, Renārs Šliseris, sāku rakstīt šo blogu jo gribējās pašam sev pierakstīt skaistu biznesa dogmu visai Latvijai par enerģijas uzkrāšana ar birku "Latvijas kalni". Jo dažreiz gribas pasapņot tā lai nodreb arī visa Eiropa.

Jau labu laiku palīdzu, pielieku roku, Liepājas mākslas plenēru rīkošanā, jau gadus 10 vai vairāk, un no 2005. gada esmu atsācis nodarboties ar mākslu - atjaunoju un uzlaboju vienu savu kokgriezto rāmi un atsāku gleznot. Desmit gadu negleznošanas pauze pazuda kā nebijusi! Izveidoju mākslas galerija mājaslapu un regulāri to papildinu, veidoju plakātus un sagatavoju mākslas bukletus poligrāfiskai iespiešanai.

Pārsvarā nodarbojos ar celtniecību un māksliniecisko telpas atdzīvināšanu ar efektu krāsām, faktūrām un ornomentiem. Lielākie darbi bija Kondaika Liepājā(2006) un Ventspilī(2007), mazākais - Daugavpilī(2009). Un pārsvarā ir iekšdarbi, veikali, biroji, dzīvokļi, sienas un griesti, elektrība un kanalizācija, flīzes un mēbeles.

Veikalus sāku veidot kādus 15 gadus atpaka, jo sanāca tāds koplekts, gan remonts, gan dizaina projekts, gan izgatavoju pašus koka plauktus. Izdomāju un nospriedām kas un kurā vietā kas tiks pārdots, un tad pēc ieskicētā plāna top projekts un arī pats interjers. Liepājā un to rajonā tādi veikali varētu būt 15, no kuriem izdzīvojuši tikai 3, kam esmu pielicis roku un dvēseli.

Biroji ir veidoti daudzi, bet diezgan klasiskā izpildījumā.

Dzīvokļi ir ļoti daudz, un dažos atgriežos ar jaunu vilni. Ir dzīvokļi kur ir nostiprinātas (lai nečīkst) un uzklātas jaunas grīdas. Ir dzīvokļi kuriem ir veidota tikai kāda siena vai griesti. Ir dzīvokļi kur atgriezāmies katru sezonu pāris gadus, jo bija ļoti liels un grezns projekts, ap 11 telpām (istabām, koridoriem, ...).

Ar elektrību esmu esmu uz TU, nav nekas kas man būtu sagādājis grūtības.
Santehnika un kanalizācija, man mājās krāni nepil un varu izsekot netikai savu, bet arī citu darbu kvalitāti un projekta izpildes precizitāti, kas man arī pagājušā gadā bieži bija jādara.

Flīzes ir flīzētas daudz, bet tā nav mana prioritāte, kaut dažreiz sanāk darīt to ko daudzi nemāk uzņemties vai prasa pārmērīgu aukstu cenu - travertīna (smilkšakmeņa) divas fasādes (ārsienas) Liepājā Stendera iela 18 "Latvijas 1. rokkafejnīca "PABLO"".

Mēbeles ir sevišķstāsts, kad beidzu LMV koktēlniekus, un katru vasaru pēc LMA stipri darbojos individuālā lamināta mēbeļu projektēšanā un izgatavošanā, bijām divi vai dažreiz trīs amatnieku komanda. Sasniedzām līmeni kad ar AutoCad2000 uzprojektējām un Rīgā pie datorizēta darbgalda izgriezām, bet bija Krievijas krīze un Polijas mēbeļu invāzija, un šo nišu bez sirdspārmetumiem atstājām. Tad tagad tikai pa retam kādam kaut ko uztaisu, tas nav grūti un sarežģīti, un pateicīgākais ir iebūvēto skapju izgatavošana, tas bija tas uz ko arī mēs beidzām šo amatniecību.

Māksla ir tas kas ar pirkstu pieskāriens tavu eksistenci padara piepildītu. Gandrīz kā estētiskais moments, kas bieži ir kā laba skaņa, bet nav vajadzīgas ne notis, ne izpildītājs, bet tikai skatītājs - baudītājs. Un tā es atkal sāku gleznot, kādas 10 gleznas gadā - pārsvarā plenēru laikā.
Esmu darbojies reklāmu jomā, apguvu CorelDraw, plotēšanu, līmēšanu, parastu un gaismu kastīšu veidošana, telpiskos uzrakstus un logo, kā arī sanāca pagājušā nedēļā piedalīties pie Austrijas arhitekta telpiskā maketa "Liepājas koncertzāle", materiāls un tehnika nebija sveša, kas arī drīz ar otro piegājienu būs ātri jāpabeidz. Apguvis mazliet sietspiedi, un drukāju vizītkartes un T-kreklus, no vienas līdz 4 krāsām, bet tas nav mans, kaut pats mācīšanās process (tehnoloģija) man aizrāva.

Poligrāfija, tipogrāvija, printēšana, sākums bija avīzes izgatavošana, tad kartiņas un bukleti. No sākuma gatavoju arCorelDraw, bet viss mainījās kad piedāvāja darbu "Kursas laikā". Itkā darbs reklāmu daļā, bet beigās piedāvāja aizvietot abus maketētājus(2000) pēc kārtas, kas būtu 3 mēnešu darbs. Uz ko maketētājs Armands Belts bija šokā, jo zināja ka PageMaker6.5 (tagad Indesing) es biju labākā gadījumā trīs reizes atvēris un passkatījies kā tas izskatās. Es piekritu, bet gribēja mani uzlikt uz gabaldarbiem, bet es teicu: "Stop", es nezinot kur lienu iekšā, parakstījos uz labu cietu samaksu neatkarīgi no padarītā darba, bet ar mērķi tikai censties sasniegt savu normu. Toreiz bija avīzei 6 lappas (A2) ar 12 atvērumiem, man tā liekas. Nu pirmajā divās dienās 1 atvērums, tas bija sludinājumi un mazās reklāmas, 3 diena 2 atvērumi, 4 diena 3 atvērumi, 5 diena 4 atvērumi, 7 diena 5 atvērumi, bet jau 10 dienā bija 6 atvērumi pabeigti, kas nozīmē ka jebkurš kas grib var sasniegt maketētāja pilna slodzi divās nedēļās. No sākuma bija jānoskatās kā strādā ar karstiem taustiņiem, kā ķīnietim ir jāšpiko, neviens tevi nemācīja un ar pirkstu neko nerādīja, ej ar lineālu un mēri vecās avīzes lai zinātu pie kāda stila ir jāpieturas. Bet man arī sanāca ienest daudz jaunumus šai lauciņā, daudzas fiškas kas strādā CorelDraw darbojās arī PageMaker - maketu, stilu, objektu vienkārša pārvilkšana. Krustvārdu mīklas un visāda grafika bija tikai manā ziņā, 4 min. darba un gatavs, kā saka: "Reklāmu pielāgošanai un visai jaunai grafikai tikai pusstunda". Tempu es izturēju, kaut tās pirmās divas nedēļas bija tīrā elle. Pēc tam esmu maketējis daudz mākslas katalogus - bukletus, un protams reklāmas - plakātus.

Projektēšana, 2005 gadā pēc drauga Mārtiņa lūguma izprojektēju koka siltumnīcu dubultplēvju siltumnīcas izgatavošanai. Tā bija arkveidīga, 12m plata, 6,5m augsta un 50m gara, un aizpagājušo gadu es palīdzēju to samontēt (1, 2,), bet pagājušo gadu ir izgatavotas un samontētas vēl tādas - divas. Par ko man liels prieks!

Pašlaik sēžu un rakstu projektus par metāllūžņiem, un 15 gadus vecu sapņu projektu "Piecu jūdžu pūķis - "Pūķi nāk"", jo tālajā 1996 gadā, kad bankrotēja "Banka Baltija", man kā LMA studentam bija uzdevums izgatavot - gaisa pūķi. Naudas nav pat picai, bet ambīcijas ka tik turies. Un tad uzzināju ka Ansis Egle taisa lielu pūķa festivālu ar lielām balvām, un es pieteicos. Izstaigāju ļoti daudz firmu, kādu mēnesi, līdz parakstījās uz manu projektu izstāžu sabiedrība BT1, kuri savu logo drukāja otrādi.
 Bija divi varianti vai piramīdveidīgie, vai manas bērnības klasiskais palags ar ausīm, palikām pie palagiem. Toreiz projektu summa man bija 140(vai 260) Ls, ziniet - vairs neatceros, tas bija tiekai materiālam, tā kā vienojos ka uzlaidīšu šos pūķus, laikam, 4 reizes tai gadā viņu projekta ietvaros, un teicu ka '"pūķis" būs manā rīcībā, un teicu ka piedalīšos festivālā un būs manā rīcībā kā kursa darbs. Pirmais es atradu rokas šujmašīnu ar ko varēs to pūķi sašūt, pagāja trīs dienas līdz iztīrīju un savedu kārtībā! Nopirku 20 kv.m plašķa auduma, kurš izmaksāja 4Ls/kv.m = 80Ls , 200 metri striķis (virve, diegs, šņoris) bija - bet ja vajadzētu pirkt tad būtu kādi 40Ls, 10 kv. m oderes audekla pūķu ausīm - 15Ls, logotipa izgatavošanai viegls sintētisks tumšzils zīds ( krāsas sanāca divreiz dārgāk) - 25Ls un sarunāju vienu studenti kas palīdzēs, aizbraucu uz Dobeli pie radiem un izgatavoju 8gab. 3m garas 2x2cm bezzarainas līstes, maniem četriem pūķiem, kam izmēri bija 3x3m. Notika visādi negadījumi, bet viss atrisinājās diezgan nežēlīgā darbā. Pirmais - pūķus neuzšuvu laikā, pirmajai palaišanai, man vēl viss bija šūšanas procesā. Otrais - otrajā palaišanas, Ganu iela - vecais stadions, palaist nesanāca - neiegriezās pa vējam, astē bija gara audeklu lente, bet tā bija pa vieglu, kad iesēju plasmasas pudeli ar ūdeni, pūķis pacēlas, uztaisīja nāves cilpu un ietriecās ar lielu joni zemē. Katastrofa, es biju izmisumā! Sponsors lietas kursā, neizskatās nekas vairs tik rožaini! Un bija man vēl tiekai viena ideja, uztaisīt tādu vēja konusu kāds parasti ir lidlaukos (svītraini). Es no papīra uztaisīju vienu tādu konusu, jā lido, bet lēnā vējā. Eju pie BT1, un saku ka budžets iztērēts, bet vajag vēl mazliet, bet palīdzēja tikai ar vecu krievu izpletņa (parašūta) sadabūšanu. Nebija tas nekad mazgāts, sagriezu, izmazgāju, izārdīju un atkal sašuvu 1,8 m augstus konusus ar vidējo diametru ap 60cm. Pēc mēneša (neesmu atsevišķi rēķinājis) darba visi četri pūķi bija darba kārtībā. Trešo un ceturto reizi es Šmerlī pie Rīgas Kinostudijas šos pūķus uzlaidu, vienu reizi notrūka, bet otro reizi bija tāda vētra 25m/sec. ka striķis skanēja kā šausmu filmās, bet nepārtrūka un neizjuka. Pēc nedēļas pūķu festivāls, un es biju tam gatavs. Noteiktā dienā, sestdienas rītā ap 5.00 Zaķusalā sabrauca visi ar saviem pūķiem uz izmēģinājumu. Tad, Jums, es saku, ja ES nebūtu mēnesi mocījies un izgatavojis šīs savas superīgās pūķu astes, neviens šī festivāla sponsora pūķis nebūtu ieraudzījis saules gaismu. Es teicu kā profesionālis: "Bez manām astēm jums nekas nesanāks", un tā man sanāca izglābt šo festivālu. Dažs vēl ir palicis parādā par to joku! Un šai pasākumā es uzlaidu visus četrus pūķus, viens aiz otra, jo bija mazs vējš un nebija vinčas, jo tik lielu pūķi - 27 kv.m - noturēt stiprā vējā ir grūti, pat teiktu: "Neiespējami". Piešķīra pirmo vietu, suvenīru, un uzrāvienu ar gumiju augšā ap 60m, bet apsolītā balva kaut kā izpalika - kaut students krīzes laikā uz to ļoti cerēja.



Telefons: +371 29844417
E-pasts: renahrs@inbox.lv renahrs@gmail.com
SMS ātra aizsūtīšana: 371 29844417@sms.tele2.lv

Latvija, Liepāja, Jelgavas iela 50, LV3401

Skype callto: renars.sliseris
Papildināts: intervija ar mani.

Nav komentāru: