Šodien sākas Liepājas mākslas plenērs

Pamodos sešos, jo sapnī pie Liepājas ziemeļaustrumos uzsprāga atombumba. Kautkā neieraudzīju spožu uzliesmojumu, bet tikai sēnīti, un ātri reaģējot paslēpāmies 4 stāvu mājas pagrabā. Bet tad, pēc mirkļa kad viss beidzās, ir tāda sajūta ka esi nokļuvis pagātnē, un pagrabs ir jau 1 stāvs, un visā Liepājā ir nogriezti 3 stāvi, un nav nekādas drupas.

Liepājas mākslas plenera tēma "Mantojums - pilsētas ainas", tagad pat nezinu ko gleznot? Izdomāsim!

Noslēgums būs 11. jūlijā Liepājas promenādē, un tas laikam būs pēdējais Liepājas pasākums šai vasarā. Ceru uz skaistu laiku, jo pagājušā gadā visu nedēļu lija un es neko neuzgleznoju.

Papildināts ar video 11.07.2020:

https://youtu.be/Qzwq46DmIkE

 

 Papildināts ar stāstu 26.08.2020: 

Vakar nosapņoju ka biju ekskursijā kaut kur Francijā, kaut kur eiropā, varbūt pat Parīzē, vienvārdsakot vizuāli neatpazinu. Sapnis bija garš, ar daudz sīkumiem un intrigām, bijām apmetušies diezgan greznā viesnīcā kaut kādā ceturtā stāvā, viesnīca piecstāvu. 

Apkārt diezgan daudz greznas trīs stāvu ēkas, kuba faktors - mājas cik aukstas tik platas un garas, bet tālumā varētu būt kāda operas māja vai parlamenta ēka. Vienvārdsakot, izeju uz balkona dienvidrietumu stūrī, un ieraugu zemu lidojošu raķeti ar lidaparātu, kas sadalās, lidmašīna kaut kur nobīdās un ietriecās vienā mājā, bet raķete kas ir šo trīs stāvu mājas aukstumā, ap 15m (padomāju par milžiem), iztriecās caur 5 tādām greznām majām tad pagriezās pa 45 grādiem parlidoja pār laukumu, 200m, un izlidoja caur vel līdzīgām tadām 5 ēkam, un tad ietriecās palamenta ēkā un uzsprāga atombumba ... un es pamodos. 

Tas fakts ka mājām tik viegli izlidoja raķete, bija būvētas no koka karkasa, un tā ceļ Amerikā (99%). 

Raķetes virziens no austrumiem uz rietumiem. 

Pamodos spādziena sākumā, atombumbas jaudu nav iespējams idenficēt.

Indijas okeāns

Biju sapnī Indijā 200m no okeāna, varēju būt šeit. Tikai kad pamodos sapratatu, ka okeāns bet ne Sarkanā jūra. Pirmkār neviena vilnīša, neviena peldētāja, kaut bija apbūve diezgan blīva, drīzāk tas atgādināja platas upes krastu. Jūra? ... zvejas kuģi, četras reizes lielāki nekā mūsu Baltijas jūras mazās tupeles. ... iebridu bezviļņu okeānā līdz ceļiem, biju jau no krasta kādus 100m, it kā gribējās nopeldēt, ūdens dzidrs, bet ar tiko manāmiem gružiem (nedzīvībām), bet kad ieraudzīju dziļumu kur bija pilns ar dūņām, ūdenszālēm un vēl kaut ko, pieņēmu lēmumumu neriskēt (sapnī), un gāju atpakaļ lai nopeldētos kurorta seklajā baseinā (man pašam smiekli nāk) ...

Mazs sapņa fragments ... apmēram simtā daļa.

Ekaloģiskā katastrofa

Tā es nosaucu savu sapni. Es aizgāju skatīties dokumentālo filmu par šausmīgu nevīžību (noziedzību) pret toksiskām vielām, kas šai gadījumā bija zaļā krāsā, klasiski. Nu notika 3D un sfērikā ekrānā, tātad varēja lūkoties uz visām debess pusēm. Ceļš no dienvidiem uz ziemeļiem gar jūras krastu, ir dzelceļs, ir lieli dīķi ar šo masu pie pašas jūras, kaut kur izlijis, un izskatās dažreiz tā kā pēc dabas katastrofas, bet tas ir cilvēku darbs. Iebraucām pilsētā, un vienā brīdī es atskāru (sapratu) ka tā ir Liepāja, tikai pusceļā. Tikai vēlāk sāku skatīties uz horizontu un meklēt pārmaiņas, piefiksēju ka Velnciems kas pieguļ pie dzelceļa ir nolīdzināts un ir daudz ceļamkrāni, aiz Laumas ir sabūvēti nevis vēja, bet saules elekropaneļu stacija, melni torņi ar kvadrātu cepurēm. Liekas ka braucu ar trošu tramvaju. Un uz čeka bija 15% PVN.