Pamodos, kad prāts teica "bēdz".
Lietas būtība, viena kosmiska komanda, seši, nokļuva uzdevuma lamatās. Sen nebija darsbs, un kā reiz kaut kas pagadījās. Nezināma liela attālumā, uz viena ļoti liela kosmiska kuģa nodod konteinerus ar zaļu masu, daži padomās "klasiski". Kuģis armijas, un es "domās dzirdu", ka es - "atpazīstu ļaunumu, uzmanieties", un galvā iešāvās "bēdz". Turpinājumā. Virsvadībai uzbraucot - ''mēs mirsim'', deva savu rezultāru. Viņi izstāsta, ka jau mēnesi ir šās vielas tuvumā, un daudzi "biedri" nošauti, kas mēģināja sarkofāgus atvērt. Lieto visi kaut kādus anti depresantus, bet paši vairs nav spējīgi veik misiju, un viņi bēgs. Un stāsta, kā sākas. Asterioīds ietriecās vienā sasalusī planētā, nejauši - nē, tas bija eksperiments jau sešdesmit gadu atpakaļ. Sāka notik uz ļoti tālajām planētām jocīgas lietas, jo tuvākas nav, un meklējot cēloni - atrada. Tur kur ietriecās asterioīds zem viņa krātera bija apraksts citplanētiešukuģis, un kā izrādījās vēlāk, tas bija paslēps pirms tūkstošiem gadiem, un vairogs kas bija izveidots pārstāja darboties. Kaut citplanētieši izstāstīja vēsturi, bet neuzņēmās to iznīcināt. Elements ir mākslīgs, un domāts lai iznīcinātu civilizāciju - planētu. Bet muļķīgākais, ka tā iemācījās izplatīt sēklas galaktikā, un lai visas savāktu prasīja simt gadu. Sadedzināt nevar, jo pārvēršas tīrā informācijas enerģijā, un izplatās kopā ar visuma informāciju. Tā rodas kroļi, destruktīvās informācijas iespaidā. Bet man radās iedeja, kā palēlināt ietekmi. Atūdeņot organismu, piemēram ar sāli. Bet uzņem ūdeni, bez informācijas - pirms tam sasaldējot. Virsvadība nolemj noeksperiment uz vienību ...
Bet pirsm tam, bijām uz ZEMES. Es ķēru kaķi, melnu kaķi. Pa ceļam es viņu saucu, kaut kā sanāca, ka sāka dziedāt kvartets, te koris, bet bija baigi skaisti, likās ABBA, tad vēl kas, nu Eirovīzijas cienīga dziesma, žēl ka neesmu muzikants, pat nevaru nodungot. Nu kaķis uzskrēja jocīgā kokā, un noķēru, jo ja tagad skatās, nokaut kā nobijās un sastinga. Tā bija jocīgo koka aleja, kuru augstums varēja būt 100 metri, gandrīz bezlapām , bet vējā viss stubrs ļodzījās kā būtu no gumijas. Bet daudz ļodzīgu resnu zaru, mūzika - kvartets, skaistas apmākušās debesis, ļoti iedvesmoja - ļoti skaisti, un domāju, ka nav fotoaparāts. Savācās komanda dzīvoklī, ūķī no kura savukārt bija aizmucis kaķis. Būtība ir šāda, kaķim šeit nebija jābūt jo miris pirms 20 gadiem. Noskatījāmies filmu, kaut kādu murgu, kur pie beigām, varbūt kaut ko saprata. Un tad notika diskusija, kurš no kura brīža ko saprata un kā ... notika asu vārdu pārmaiņa. Es te sagribējos pasērfot, bet grupas vadītājs ... miers, visiem gulēt...
Bet pirms tam, arī kaut kas notika, bet vairs neatceros :(
Secinājums: jutos kā kāda intuīcija.
Secinājums2: negribās turpinājumu.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru