par atomkaru

pēdējo nakti bija jocīgs pus fantastisks sapnis, bet iepriekšējā sapnī es sapņoju ka esmu atkal students, man 35 un pa brīnumu mākslas akadēmijai ir parādījušās pat ļoti labas kopmītnes. Ir sestdiena, akuškā maz cilvēku, bet es kaut ko daru augšējos stāvos ar vienu kursabiedru un skatos jocīgajās debesīs akuškas ziemeļu pusē, LMA atrodas Rīgā Valdemāra ielas un Kalpaka b. stūrī. Gaisā melni sarkanīgi drūmi mākoņi, tad it kā pietuvini un redzi rindu raķetes, kādas sešas, kas dodas no austrumiem ZA uz rietumiem DR, pēc kartes var pārbaudīt. Pēc šī skata, dodamies uz pagrabu "uz kurieni citur?" Esmu diezgan mierīgs! Kādi 12 studenti ir lietas kursā un vienīgie šai ēkā, varbūt tā ir svētdiena, jo Rīgas ielas ir tukšas. Sirēnas nekādas! Pēc pāris stundām ārā iestājas kailsals tā ap mīnus 100 saulainā dienā, tā pat trīskāršais paketstikls caursalst. Doma ka tik izturētu! Kaut kādas plēves liekam un vēl visādas muļķības, bet tākā LMA pagrabā ir visas darbnīcas – koka, metālapstrādes un dizaina, ir daudz plēves, malkas un arī smēde kur sildīties. Super ātrās kodolziemas gadījumā ir kur apmesties!

Bet šis video ko skatījos pirms šī sapņa:

... var no 29 min. Kolaiders, Hadronu paātrinātājs, ir nākotnes atombumbu iznīcinātājs – "utilizētājs bez sāpēm", bet bailes ka kaimiņš var utilizēt, kaut vai hipotētiski, var būt sāpīgs "kodolkarš".
Doma ka var neitralizēt ātombumbu pat sprādziena brīdī man ienāca pagājušās pašvaldību vēlēšanās, kad gaidījām NSS rezultātus un tad 2005 gadā par to spontāni ierunājos - ka tas ir iespējams. Noteikti tā bija tā laika zinātniskās pasaules "šoks" ko sadzirdēju - telepātiski. Bet daži fakti no šīs filmiņas bija man jaunumi. Viens ir fakts: atcerējos ka lasīju vai nosapņoju, bet redzēju kā 10km diametrā ir izdedzināta zemes garoza līdz magmai, un tas bija pie Maskavas.

Man bērnība pagāja atomkara draudu spaidā, bet naivi cerēju ka viss ir beidzies :P