Skatot šo kārtēju Škēles projektu, man radās mirklis kaut ko uzrakstīt.
Pa miljonu Ls sanāk 1Mw vēja turbīna jūrā,
pa 100 000 Ls = 100KW
pa 10 000 Ls = 10Kw
pa 1000 Ls = 1Kw, mazliet par dārgu, trīs reizes dalot pa 10 lieljaudas projektu.
( ar 10 kW jaudu Latvijas apstākļos var saražot līdz 40000 kW/h)
Rūpnieciski 1Kw, tas ir mašīnas ģeneratora lielumā ar 2m diametra propelleru un 8 metru mastu, pa tādu naudu jau būtu dārgi, varbūt 300Ls, 100Ls ģenerators + 100Ls propellers + 100 Ls masts ar elektrokābeli. Kas ir 2Kw ģenerators, tas ir ap 40Kw enerģijas diennaktī, ap 1200Kw enerģijas mēnesī, 1200kw x 0,076Ls = 91Ls x 12 mēneši = 1094Ls, gada laikā jau ieguldījums trīs reizes apmaksājies, tas neskatoties uz to ka es samazināju trīs reizes cenu, tad jau pēc spekulantu cenām gada laikā atmaksājas, tas ir desmit reizes vairāk nekā vienam cilvēkam vajag. Tad jautājums? Vai tad var ieguldot 300 : 10 = 30Ls, ražot enerģiju savām vajadzībām 20 gadus, kamēr šī iekārta nolietojas, tāds pieņēmums? Laikam, ka var! Cik tad Latvijas valsts ieguldījusi Latvenergo, bet pat tik vienkāršas atdeves nav? Ļoti daudz, bet lai pelnītu! Varbūt jāaizliedz pelnīt? Laikam! Latvenergo bļaus ka tā nevar, ka zags, paši! Bet var deleģēt 10% enerģijas daudzuma pārdot, ko var paturēt sev un attīstībai, remontam, un pa kādu cenu pārdos, par tādu arī strādās. Ieviesīs kvotas uz pilsoni, sākumā 30Kw nedēļā, bet pēc tam dinamisku no 20 līdz 100kw, bet pēc tam sapratīs, jo vairāk tērēs un protams ražos, jo lielāka būs alga, bet tad jau sāksies elektrotransporta ēra, kur pa dienu cilvēks tērēs tos 1200Kw, kas vismaz ir 300 reizes vairāk nekā pašreiz.
Manas domas kā to var panākt.
Pirmais: katram pilsonim ir nepārdodama kvota ko var deleģēt, vai izīrēt vai pats izmantot, bet neilgāk kā 10 mēneši, jābūt līgumam, kur ir vieta un jauda, un citas formalitātes. Nevar ieķīlāt vai savādāk apgrūtināt, nemantojas un nepārdodas, bet kas to mēģina izdarīt vai apstrīdēt, iestājas kriminālā atbildība pa ekonomiskie terorismu. Kvota attieksies arī uz Latvenergo, tā būs jāpērk un pēc būtības tā būs "privatizācija", bet no "lejas". Tas pat nav sociālisms, vai kapitālisms, kas jau savu laiku ir nostrādājis un drīz pazudīs, bet ir jādomā citi ekonomiskie un attīstības ceļi. Elektrībai ir jākļūst pa valsts asinīm, dzīvību un kustību, bet tautai par asinsvadiem. Jo dažreiz aizdomājos, kāpēc saslimšana pirmajā vietā cilvēkam ir asinsvadi, sirds un viss kas ar to saistīts, jo cilvēka ķermenis kopē sabiedrības iekārtu, bet tā pagaidām tā nestrādā. Jāizveido valsts stratēģiju, man jau patīk labāk vārds "straķēdija", kas savā būtībā ir tuvāk būtībai, taktiskā (stra) ķēdes reakcija (ija) - ķīmiski, bet tāds es esmu, bet pēdējie vārdi visu izteica.
Maza atkāpe: "straķēdija" vārds ko lietoju, tapat kā plato "ē" vārdā "ēst", un visādi citas kurzemnieku drošos vārdus. Man nepatīk piezemētu vārdu izruna un nesaprotama vārdu izcelšanās, bieži tie ir svešvārdi - "vazaņķi".
Otrais: šie mazie vējģeneratori, no 1Kw līdz 10 Kw, vidējais 2Kw sākumam būtu labi. Katram pilsonim piešķir bezprocentu kredītu, procenti graudā, elektrībā, kā īpašuma nodoklis un varbūt kāds vienošanās, ko nobalso referendumā. Ko pilsonis nopērk? Vējģeneratoru 2Kw un gaisa enerģijas akumulējošo iekārta uz 100Kw un elektroģenerators uz 20 KW, lai "pīķa" stundā varetu stutēt visu valsts elektrotīklu, bet Latvenergo nopelnīt. Kāda ir samaksa par visu šo, protams "graudā", pa iekārtu norēķināmies ar elektrību, bet ne ilgāk kā piecus gadus, ja nevajag elektrību - vienu brīdi tas var notikt, tas drīzāk būs sezonāli, kur radīsies "elektroregulators" superdatora izskatā, bet visumā tās ir "tautas investīcija"
Papildināts 1. decebrīm: 100Kw gaisa akumulējošā iekārta (AkIe) - x (reiz) - ap 100.000 pilsoņi kas tajā iesaistīsies (prognoze) = (sanāk) 10.000Mw 24h , bet precīzāk 5h un stundā ap 2000Mw ... tas ir pie 200Mw kopējo vējģeneratora jaudas fona. Var jau AkIe uzpildīt pa nakti, ar "super lētu" vietējo HES enerģiju.
Trešai: Latvijas kalni - zaļā banka, tikai tad varēs iesoļot šai mega sapņu projektā. Labāk ir jauki sapņi, nekā murgi, kas notiek pašlaik Latvijā. Valsts vadītāji nav nekad mācējuši sapņot, vismaz Latvijā, tikai piedzerties un paēst, protams ka uz cita rēķina. Latvijai jācenšas kļūt pašpietiekamai, sākt var ar enerģiju, bet pārējais pats atnāks līdzi! Tā ir "labklājība" vai "labāka dzīve".
Papildināts svētdien 29. novembrī:
Ceturtais: ignorējam iepriekšējos trīs punktus.
Piektais: visos lielos projektos, vajadzīgas kvotas, kas pieder tikai pilsonim, ne kāda SIA vai ierēdnim, un tad projektos piedāvās vai nu peļņu vai 20 gadus bezmaksas elektrību kvotas lielumā pārdodot akciju. Projektiem limitēta peļņa no 4 līdz 10%, vai nu naudā vai elektrībā.
Kad sajutīs milzīgu labumu, būs arī atdeves! Jābūt pilsoņa ieinteresētība, citādi pēdējos 90 gadus šai ziņā bija bēdīgi, tā ka elektrības cena ir tāda pati kā zviedrijā, un divreiz dārgāka nekā Igaunijā, bet nerunājot par Franciju kur nakts tarifs ir 15 reizes mazāks.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru