trešdiena, 2013. gada 13. februāris

Latviešu valoda ...

... varbūt tomēr "latviski" (bildē), tomēr latvieši ir "arhaiska parādība" – tie kas nemainās!

Meklējot "velis" nozīmes precizējumu, sapratu ka tas ir drīzāk "līķis" (lietuviski “nelaiķis” ir velionis), un ja "dvēsele" (nejaukt ar "garu") nav tikusi tur kur vajag kļūst pa "spoku". Un ja kapos daudz spokojas, un spokiem pielabinās "veļu laikā" ar masveidīgu svecīšu dedzināšanu kapos, tad nav kaut kas kārtībā ar pasaules uztveri. Varbūt spoki vairsnav tik daudz, pateicoties tieši uzlabojumos pasaules uztverei – reliģijai, un kā atmiņa ka kādreiz daudz kapos spokojās, gāja uz kapiem lai pielabinātos un lai nomierinātu tos. .... Bet vārds "velns" man ir "melns", un ar "veli" man nesaistās. Krievu radio forumā: "velis eto plohoj .." ... dabūju noskaidrot kāpēc tie krievi tā domā.

Latviešu valodā diezgan daudz ir neskaidrs, ir tik tiešām – tur kur divi latvieši ir trīs taisnības, viena kopēja un katram sava.

Latvieši dalās "divās sugās" - tiekas runā ar šauriem patskaņiem, parasti pielīdēji (varbūt vēsturiski tā izveidojās), un platiem patskaņiem, kurzemnieki. Un tā latvieši nevar izlemt, lietot "eiro" ar šauro patskani un ielīst ES pakaļā, vai tomēr "euro" ar plato patskani, ko nav pieraduši lietot rīdzenieki, un būtu "lepni" kā kurzemnieki. Es pats lietoju neapzināti "ei" (valsts iedomātajā standartā) vietā "eu", un izrādās ka pamatoti, un laiks ieviest divvalodību – sinonīmu vārdu oficiālu lietošanu. Un pēc 7 gadiem (gribēju rakstīt 50) kad visi lietos "euro" un "Europa", un tā tālāk, stāstīs pirmā klasē anekdotes par "ei". Patiesībā uzrunājot nepazīstamu sievieti es pielabinos un saku: "ei fida", bet večiem: "eu vecīt", varbūt tie viekārši ir divas dzimtas prievārdi. Ir arī trešā dzimta - nenoteiktā: "ev cilvēk"  ... "evro" (daži tā saka) ... tā arī var sanākt, tas ir īsāk izrunājams, un beigās būs trīs sinonīmi vārdi ar ko apzīmēs vienu un to pašu naudu!

Man ja kas, tā ir laba ziņa!

Nav komentāru: