Bijusī apavu fabrika un tā apkārtne

Šai rūpnīcā mana oma nostrādāja 35 gadus, un divas reizes es tur esmu paņemts līdz, tā ka varu atcereties kā tur izskatījās. Kad biju skolnieks visiem pa vasaru bija vismaz mēnesi jāiet praksi, vienvārdsakot jāstrādā, ja ne tad ņēma pie "dziesmas" vecākus. Es sarunāju tur darbu, bet vecāki nepiekrita ka strādāju vakara maiņās, un darbu piedāvaju savam draugam Guntaram L., tā kā par to kāda bija īstenībā tur gaisotne var droši jautāt viņam.

Apavu dizains, man tā rādās, tā arī neizmainījās kopš to nacionalizēja okupanti, tā arī ražoja zandales bērniem un pieaugušiem līdz 1994 ...

Video ko filmēju iekštelpās un rādīju omītei pirms pāris gadiem(?) neesmu augšuplādējis! Būs ... ja būs (atradīsies)!

Mana mamma arī taisīja apavus, pašlaik ir kurpnieku darbnīca ka tikai labo, un dažreiz atnes viņas pašus pirms trīsdesmit gadiem taisītos apavus pielabot, sakot ka "tikai pirms desmit gadiem ..." – kaunās no kautkā ...

Man pašam apavu tasīšanas process nav svešs, esmu stundām ilgi pēc skolas sēdējis un skatījies kā to dara un zinu cik daudz iemaņas tai darbā ir jāieguld, no kājas nomērīšanas un modeļa izvēles, piegriešanas (modelēšanas), sašūšanas, liestes uzpakošanu (piemērošanu) un galējo izgatavošanu, un protams piemērīšanu ...