pirmdiena, 2009. gada 20. jūlijs

Vai ir aizsardzība no meliem?

Pa nakti nonācam ar čomu situācijā, kad viens džeks meloja par sevi, bet mēs no malas viņa melus atklājām un mums palūdza atstāt Fonteinu. Nekas traģisks par pēdējo punktu, bet visi jaunieši it kā atbalstīja melošanu, bet redzot manu pārliecību ka jebkuram kristietim meli ir jānosoda, pat publiskā vietā, un par to jāsaņem sods, tikai nezinu vai tas Latvijā vispār ir iespējams, ka tik šis grēks nav iekļauts ētiskajos likumos. Vienvārdsakot, kad pārliecinoši aizstāvi savu viedokli, "nāvi meliem vai nogriezt mēli", tad jaunieši diezgan ātri to pieņem, vienīgi pilnai laimei trūka "policija" ar vienas sutkas arestu vainīgajam. Bet tādas iespējas nepastāv, man liekas, arestē tikai par miesas bojājumiem. Tāpēc es nebrīnos, ka Latvijā ir tik čābīgi, jo viss sākas no meliem. No tā var netīšām kļūt pa vergu, vai nomirt badā, jābūt mazliet kaut kādai neiecietībai kad kāds melo, galu galā jābūt prastai administratīvai atbildībai.

Lietas būtība: vienam džekam divas meitenes, iesaistām sarunā, džeks saka ka ir aktieris no Dailes teātra, bet viņam par nelaimi, man čoms jau divus mēnešus satiekas ar Dailes teātra aktrisi un zina visas izrādes, viņš jautā: "kurā izrādē", no džeka kapa klusums un uzreiz vērša pie apsargiem. Melos neatzinās, bet simtgadu atpakaļ droši sēdētu tagad cietumā.

Secinājums: taisnības nav, bet ir ko atcerēties