Es uzjautrinājos par K. Marksa dziesmiņu, bet kāpēc pašlaik tas paliek aktuāli. Tāpēc ka paskaties uz pasauli ar analītiska marksista acīm, tā ir viendabīga. Un katri kari un nebūšanas bijušas pārlieku līdzīgas, un kāpēc radās nacionālkapitālisms, un tā tālāk, ka jāsaprot, ka Latvija nav nekas unikāls, bet tomēr savs, kas jāsaudzē. Kad padomju laikā, laikam arī tagad, skolā klasē uzjautātu: "Kā iet", tad krievi, visi slāvi, leiši un varbūt arī igauņi teiktu: "Baigi labi, ir tas, ir tas, ir ...", bet ballīšu beigās "Sūdi tur, tur, tepat un ...", bet savukārt latvieši vienmēr sāk: "Sūdi ir šeit, tam un arī tie smird", un turpinājumā "Skaista ir Latvija, un man ir labi, un ja visiem ir tik labi, tad ir baigi forši", un latviešu ballītes viemēr beidzas jauki! Eiropa mūs nesapratīs!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru