Es jau gadu neko nedaru, naudas izteiksmē, jo sajutu divus gadus atpakaļ spiedienu "par tādu cenu pēdējoreiz". Un sapratu, ka parasti skolotāji nav gatavi maksāt pat sev atbilstošu līmeņu algu citiem, kas izskatās nožēlojami. Lai to pašu algu 300Ls uz rokas, bet uz papīra 600Ls mēnesī, par darbu 20h nedēļā, nav gatavs maksāt pat 400ls mēnesī (par nodokīem atsevišķi, šis bez), par darbu 40h nedēļā. Man dažreiz ir skumīgi, ka parakstās ik kā pa lētāku (20%), bet uztaisa divreiz sūdīgāk (navlīdzeni, nav tik balti un gludi), bet es cenu nenolaižu, jo negribas haltūrēt, negribas melot, negribas zagt un tādā garā. Es pat diezgan sen atpakaļ nolēmu, ja valts sāks terorizēt individuālos darba darītājus, man Latvijā vairs nebūs ko darīt. Man īstenībā prieks par krīzi (depresiju), varbūt sāks skatīt individuālā - mazā biznesa (pašnodarbinātā) veicēju darbu, bet ar 21% PVN un histēriskām naudas meklēšnu manā tukšā makā, mani neiepriecina. Bet ir sajūta, ik kā valstij vajadzētu pavemt (pēc 7 treknajiem - dzeršanas gadiem), bet pietiek, tikai viena glāzīte. Bet glāzīte var būt, ja man piedzīs, it kā par komunālajiem maksājumiem (kas nav mazi) neieturēto ienākuma nodokli, un pat vēl kaut kādus soda procentus, plus inflācija. Kad sistēma (pašreizējā 2008 gada Latvijas valts, par 2009 ???) no agonijas sāks raustīties, būs jāpaiet malā, lai no kādiem valts refleksiem neesi ne tai vietā (paspīdēji, ja ... saņem). Ar šo stabilo latu sagrāva ekanomiku 1994(kad pelnīja tikai Bankas un tranzīts), bet krīze 1996 (Banka baltija), bet nesen 2008, un bankas 2010 (visas un valsts) sagrūs. Jo uzņēmēji (var attiecinat uz jebkuru, kam ir uzkrājumi) nav vergi, var arī neko nedarīt ja nav izdevīgi vai nevajag. Sakrātos ietaupījumus tērēs 7 gadus, bet vai, Latvijas valstij tādi nav. Nu nav, man, nekādi dižie iekrājumi, šķiet (rādās) ka jau iztērēti, ka jāsāk meklēt darbu. Bet ko darīt? Naudas nav valts ekanomikai, tādad amatniecība, ko esmu apguvis atkrīt, koktēlniecība (mēbeles - skapīši un plauktiņi, ... kokgrieztus rāmi pēdējo uztaisīju pa naudu pirms 15 gadiem),
gleznošana (
Liepājas galerija "Klints" ... plenēru organizētājs ... es, kurš atsācis gleznot),
tēlniecība (smilktis un ledus, ... esmu aizmirsi jau par mālu un ģibsi, un koku ... 18 gadi), datorgrafika - poligrāfija (šogad jau neiet ... projekts gatavs, naudas nav), dzīvokļa remonti (man vēl daži parādā) ... vispārēji,
un protams siena gleznojumi (pēdējais darbs), kur viens projekts Dzintara ielā karājas gaisā (plānotais darbs).
Ja iepriekšējā pēcdepresijas laikā (5gadi), tiku no depresijas ārā ar iemīlēšnās palīdzību (sava veida narkotika, bez stiprām lomkām, ja pēc tā ir garas ilgas ... cerība), tad briestošā var gadīties, kad būs jāvelk ārā kādu citu ...
Bet par mīlestību tuvāk citu reizi :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru