Snieg, snieg un putina

Esmu Lielupē, izdzeršu kafiju un iešu tīrīt 200m ielu. Palūdza sabiedriskā kārtā! Tas te ir tāds fīlings - tīrākā iela! Man šis gods laikam šodien būs jānotur!

Trīs stundas tīrīju sniegu! Piecos domāju ka snigt pierima, bet sešos kārtīgi atsāka putināt. Noskatījos filmu "The Kings speech", patika, es bērnībā arī raustīju valodu, kad sapratu ka tēvs mani steidzina un viņam, kad to apjēdzu, to aizrādīju, dabūju ar siksnu, bet tad kaut kā no tā atradinājos. Gāju arī pirms skolas pie logopēdes, mācījos burtu "R", ironiski, bet man vārdā ar uzvārdu tādi ir "trīs" - Lenāls Sliselis (Renārs Šliseris), ar "Š" arī bija grūti, un vēl ar kaut ko. Piekrītu, ka dziedod es valodu neraustīju, tāpat kā Karalis, un klusa un pilnu laužu zāle man bija "katastrofa". Tikai vēlāk sapratu ka melošana man nepadodas, tas ir - pantiņu iegaumēšana un citēšana, kas pēc būtības ir melošanas mācīšanas pamats, bet padevās ķīmija, fizika, algebra, ģeometrija, latviešu gramatikas likumi un viss kas saistās ar loģiku un analīzi, un nav ne kripatiņas demagoģijas, un protams melošanas. Es tikai vēlāk atskāru ka man vieglāk ir pantiņu izdomāt, nekā atcerēties. Tas bija tas, par ko padomāju pēc šīs filmas.