piektdiena, 2010. gada 29. oktobris

Bija jocīgs sapnis 2

Iepriekšējā sapņa turpinājums:

Īsumā, notiek ballīte līdz rītam. Ārā diezgan tumšs un netaisās saule aust. Kaut kas nav kārtībā, nospriež un izbrien pļavā paprāvs tautas bariņš. Es pamanu, un man liekas ka visi pārējie, ka ļoti ātri kustas zvaigznes, zemeslode tātad griežas nevis 24h, bet 1h vai pat ātrāk. Bet saule ir aiz horizonta, un tad parādās zila zvaigzne - saules vietā, un nav spīdīgāka par mēnesi. Un jaunās saules polos sarkanas astes, gammu starojums. Debesis ir sadalītas pa kaut kādu ekvatoru, tur gaisa nav - jo ir tumšāks ceļš, un tas atrodas pat pārāk tuvu. Saule maina polus ik pāris minūtes vai kas cits, bet viena saules aste, trijpīne, tūdaļ noglaudīs zemi. Un viss bariņš ierokas zemē, vai ir bunkurs, vai ir alas, vai ir kaut kas cits, es nesapratu.

Secinājums: zvaigznes neatpazinu - neredzēju piena ceļu, saule pārvērtās pa pus dienu, dabu nevarēju novērtēt - tāpēc nezinu kur tas notika un kad, viss dabā un vissumā notiek straujāk nekā grib iestāstīt mācību grāmatās, un muļķīgi ir izvilk globālus secinājumus no sapņa. Es neredzēju mēnesi!
Pieliku filmiņu pa tēmu: Ложь во имя науки - Meli zinātnes vārdā - noskatījos jau šī gada sākumā.

Nav komentāru: