Drīzāk tas bija kā stāstu krājums. Šis bija kāds devītais, priekšpēdējais, tas ir lai atcerētos:
Vispār tā tas notika pa dienu Liepājā. Saceļas austrumu vējš un sadzen tumšus mākoņus. Eju pāri Tramvaju tiltam no Z uz D pa A pusi, redzu ka ļoti strauji ceļas tirdzniecības kanāla ūdens līmenis un straume iet uz jūru, sāka viļnoties, un kad biju gandrīz tilta vidū liela banga pāršalca pār tiltu. Ar bangu un vēju esmu pārpūsts tilta R pusē un turos pie margām, dažam nepaveicas. Tieku līdz autobusa pieturai, Lielās ielas sākumā, esmu atlīdis uz vēderu un galīgi slapjš. Sāka birt krusa, jau paliek sāpīgi. Patvērums ir piecstāvu mājas nojume, kur ir ap desmit personu. Tas laikam ir zobārstniecības telpas, kas tiek uzlauztas lai tiktu telpā, jo krusas gabali ir kā pus mašīna, un ledus šķembas lido horizontāli. Paliek bīstami! Sarkans tramvajs līkumā pretim zaksam tiek pamatīgi sadauzīts. ....
Desmitais:
Esmu savā mājās, ceturtajā stāvā kā sestā, zem sniega ir visas trīsstāvu mājas. Māja kaut kā tie kurināta, man ir silti. Jocīgi :)
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru